Latvijas televīzijā tiešajā ēterā apsprieda, kā iegaumēt vārdus un vēstures datus. Irinu Lando uzaicināja kā eksperti. Uz pārraidi atnāca Mācību centra Lando kursu beidzēji, kas apguva informācijas ātras iegaumēšanas izglītošanās programmu “Es lieku eksāmenus”.

Uz ātras iegaumēšanas kursu izglītojamie atnāk ar dažādiem mērķiem. Daudziem ir svarīgi iemācīties iegaumēt likumus, definīcijas un sarežģītus terminus.

Un pilnīgi visi saka, ka pats sarežģītākais mācību priekšmets iegaumēšanai ir vēsture. Daudz izkliedētu notikumu, datu un vārdu sablīvējums. Pat spēcīgi izglītojamie nespēj noorientēties šajā informācijas plūsmā. Nemaz nerunājot par to, lai apjēgtu to un pārvērstu zināšanās.

Tādējādi, piemēram, viens no uzdevumiem – iemācīties no galvas astoņdesmit četru zinātnes, kultūras un mākslas darbinieku sarakstu, turklāt, skaidri jānosauc, no kādas jomas ir tas vai cits darbinieks.

Tādējādi, viens no 1. ģimnāzijas izglītojamiem paziņoja vecākiem, ka negrib apmeklēt kursu, jo vecāki esot nolēmuši viņam sabojāt visas brīvdienas, bet izglītojoties tikai vienu dienu mainīja savu viedokli uz pretējo pusi.

Lai gan piesardzīgi un ar neticību paziņoja, ka viņš noticēs, ka metodika darbojas, ja viņam palīdzēs iemācīties, lūk, šo briesmīgo sarakstu ar 84 vārdiem un uzvārdiem.

Nav grūti uzminēt, ka, izmantojot asociāciju metodi, tēlaino domāšanu un izvietošanas pa telpām – “špikeris uz sienas” metodi, visa grupa spēja reproducēt šo sarakstu.

Domās nosēdinājām kultūras darbiniekus pie dažādiem galdiem, izmantojot grupēšanas metodi (iegaumēšanā neviens nav atcēlis loģiku) – pie viena galda sēdēja tikai mākslinieki, pie cita – rakstnieki. Izdomājām, ka vienkāršāk iegaumēt. Ātrumam sadalījās grupās un gala rezultātā izvēlējās visspilgtāko no piedāvātajām asociācijām.

Smējāmies veselu stundu, un rezultātā – iegaumējām visu sarakstu.

Ātras iegaumēšanas kurss pusaudžiem notiek piecas dienas pēc kārtas pa trīs stundām. Nodarbības vada vadības sfēras zinātņu doktore Irina Lando.