Zinātņu doktore Irina Lando, kuras specialitāte ir zināšanu vadība, Tallinā vadīja informācijas ātras iegaumēšanas un atmiņas attīstības kursu izglītojamiem. Ātra iegaumēšana bērniem Tallinā, pēc Irinas Lando vārdiem, ir vienkārši nepieciešama.

Mazu valstu lielākās daļas problēma ir valodas ierobežojums. Īpašo valodu lietojošo nelielā cilvēku skaita dēļ rodas informācijas pieejamības trūkums dzimtajā valodā. Tādejādi, piemēram, igauņu valodā nav informācijas par ātras iegaumēšanas un ātras lasīšanas metodikām. Cilvēki vienkārši nezina, ka pasaulē eksistē tādas lietas, un tās sen ir pieprasītas tādās vadošās universitātēs kā Oksforda un Kembridža.
Informācijas trūkums rada modrības sajūtu attiecībā pret visu jauno. Ko mēs mīlam? To, ko zinām. Tāpēc mums nav vajadzīgs tas, ko mēs nezinām.
Mūsdienu pedagoģija un mūsdienu psiholoģija arvien biežāk iestāsta vecākiem, ka bērnus nevajag attīstīt. Nav dots un nevajag.
Jebkuru problēmu jārisina kompleksi. Lūk, piemēram, sāka strādāt ar mammu, kuras bērnam ir problēmas ar matemātiku.
„Es zinu, ka bērna problēma nav pašā matemātikā, bet, teiksim, informācijas apstrādes ātrumā. Jā, tās ir perinatālā perioda sekas. Bērns regulāri strādā ar psihologu. Bet man ir jautājums! Vai es pareizi daru, ka pastāvīgi meklēju šīs īpatnības risināšanas pieeju? Kā šeit rīkoties? Likt uzsvaru uz to, kas sanāk labi un teicami, vai tomēr mēģināt un cīnīties līdz galam? Mēs ar Jums taču saprotam, ka mūsu skolas sistēma sen ir novecojusi un pamatos jāmaina viss, sākot no bērnudārza vecuma izglītošanas...”
Ko var teikt? Vecāki tik bieži dzird, ka viņiem nevajag nodarboties ar bērniem. Un cik daudz pasaku par “indigo bērniem” un to, ka mūsdienās bērni nav tādi kā bija agrāk… Jā, viņiem ir sliktāka uzmanības noturība, ja vecāki nodarbību vietā viņiem iedod planšeti vai ļauj skatīties televizoru, jā, viņiem lielākā mērā ir bojāta un nestabila nervu sistēma, ja viņi pastāvīgi spēlē datorspēles. Bērniem nepiemīt elementāras iemaņas, lai spētu mācīties, nevis vienkārši sēdēt stundā, bet tieši iegūt zināšanas.
Ja runa būtu par maniem bērniem, es cīnītos. Vecākiem jāsaprot, ka pēc pusaudžu vecuma jūs vairs neko nevarēsiet izdarīt. Bet tas ļoti skumji. Par skolas programmu un sistēmu – bieži tās ir sliņķu atrunas. Jā, daudz kas ir novecojis, bet kāpēc jūsu bērnam nepietiek smadzeņu saprast tādas vienkāršas lietas?
Attiecībā uz mūsdienu psihologiem – Baltijā nav augstskolu, kas specializētos attīstības psiholoģijā. Ir tikai sociālā psiholoģija: tev ir problēma? Tu gribi par to parunāt? Viss. Kādā veidā tāds psihologs var palīdzēt bērna attīstībai?
Jūs pat nevarat iedomāties, cik psihologu bērni pie mums darbojas, un cik dažādu kursu pasniedzēji uz licenzēto Mācību Centru Lando ved savus bērnus ar attīstības aizturi, bet pēc tam vecākiem lasa lekcijas, kā jādarbojas ar bērniem.
Lūk, arī Tallinā Izglītības ministrijas ierēdne paskaidroja vecākiem, kāpēc viņiem nevajag vest bērnus uz papildus nodarbībām. Kāpēc krievu bērniem Tallinā nav vajadzīga informācijas ātra iegaumēšana. Protams, bet ja nu pēkšņi kļūs gudri un palielinās konkurenci.
Informācijas ātras iegaumēšanas nodarbības bērniem vada Irina Lando, kas jau vairāk kā sešpadsmit gadus vada nodarbības, viņas doktora disertācija tieši ir veltīta ātras lasīšanas un informācijas ātras iegaumēšanas metodikām un šo metožu pielietošanas iespējām un efektivitātei izglītošanā.