Zinātņu doktore Irina Lando regulāri vada bezmaksas informācijas ātras iegaumēšana seminārus izglītojamiem. Ātras iegaumēšanas bezmaksas nodarbības notika 75. skolas 6. klasei.

Ātras iegaumēšanas bezmaksas meistarklašu iniciatori ir izglītojamo vecāki vai skolotāji.

Mūsdienu pasaulē informācijas ātras iegaumēšanas un pēc tam – precīzas tās reproducēšanas iemaņām ir liela loma.

Eiropas un ASV valdības ir norūpējušās par jauna fenomena parādīšanos, kas ieguva nosaukumu „funkcionālais analfabētisms”. Izpaužas tas tādejādi, ka pieauguši cilvēki, kas zina visus burtus un principā prot lasīt, nespēj saprast izlasīto. Runa nav par vienkāršiem tekstiem, bet piemēram, par zāļu instrukcijām, amata instrukcijām utt.

Mūsdienu skolā diemžēl šo fenomenu var novērot arvien biežāk. Tas ir, kad bērns atver mācību grāmatu, lasa un saka, ka nesaprot izlasīto. Daudzi vecāki uz to mierīgi reaģē, norakstot visu uz to, ka mācību grāmata, it kā ir slikti uzrakstīta.

Bet rodas jautājums: vai ir sākuši izlaist mācību grāmatas, ko pilnīgi neviens nesaprot? Vai klasē vispār ir bērni, kas saprot šo mācību grāmatu, paragrāfu, nodaļu, un spēj to atstāstīt? Ja ir tādi bērni, laikam ir vērts padomāt, kādas citas iemaņas viņiem piemīt. Visdrīzāk runa ir par to, ka viņi spēj piespiest sevi mācīties, jo viņiem piemīt izglītošanai nepieciešamās iemaņas. Bet ko tad darīt pārējiem? Varbūt vienkārši nav vērts cīnīties?

Tieši skolas izglītošanas posmā arī var konstatēt, vai bērns pēc skolas spēs turpināt izglītoties. Visi var apmeklēt maksas augstskolas, bet, lūk, mācīties, ne katrs var. Tas, ka var nopirkt diplomu, nenozīmē, ka var mācīties. Saprast, pieņemt, pārstrādāt informāciju, un pēc tam to pielietot ne katrs var.

Konference, kas nesen notika Oksfordā, bija veltīta funkcionālā analfabētisma problēmai, jo Lielbritānijā ļoti ātri aprēķināja, ka ienākumu līmeņa starpība starp tiem, kas lasa un saprot teksta nesēju informāciju un tiem, kas nevar saprast izlasīto, sastāda 300%.

Domāju, ka tagad Latvijā ir ļoti labi redzama šī starpība – kurš prot strādāt ar galvu, un kurš nevar to darīt.

ASV pieaugušo funkcionālo analfabētismu nosauca par „nabadzības apli”. Ja vecāki nelasa, viņi ir spiesti veikt nekvalificētu darbu. Lai paaugstinātu ģimenes ienākumu līmeni, viņi ir spiesti pavadīt darbā arvien vairāk laika. Jo vairāk laika viņi ir darbā, jo mazāk viņi nodarbojas ar bērniem. Atbilstoši, bērniem ir vērojama pedagoģiskā nevērība. Tas ir, uz skolu viņi var iet un iet arī, bet tur mācīties – nē. Tas, ka bērns ir atsēdējis piecas stundas, vēl pavisam nenozīmē, ka viņš šīs piecas stundas ir mācījies. Ja bērns skolā neiemācīsies lasīt, saprast izlasīto, vispārināt un iegaumēt, tad visticamāk, viņš nonāks „nabadzības aplī”.

Cilvēks, kas nespēj saprast izlasīto, nevar pelnīt naudu „ar galvu”, visdrīzāk, viņa bērni arī nelasīs, un tādējādi veidojas apburtais loks.

Kamēr nav par vēlu, vecākiem ir vērts pievērst vairāk uzmanības bērnu attīstībai.

Tieši tāpēc Irina Lando arī vada bezmaksas nodarbības skolās, lai parādītu, ka mācīties var būt interesanti, viegli un izzinoši.

© Irina Lando, vadības sfēras zinātņu doktore (dr.sc.adimn), specialitāte – zināšanu vadība (knowledge management)