Kursa formāts: 2 dienas x 4,5 stundas

Kursa cena: 130 Euro (ar PVN)

110 Euro (ar PVN) - agrās rezervēšanas ietvaros

Iemācīties uzstādīt sev mērķus un sasniegt tos. Motivācijas attīstīšana.

Cik bieži nākas dzirdēt: „Mans bērns neko negrib sasniegt. Viņš nav ieinteresēts mācībās. Viņš neko vairs negrib”. Mēs nolēmām praksē tikt skaidrībā, vai patiesībā viss ir tik briesmīgi. Lai pārliecinātos, kas notiek, mēs sapulcinājām bērnu grupu un organizējām divu dienu mērķa nospraušanas nodarbības. Cik pārsteigti bija pieaugušie, kad izrādījās, ka pusaudži vienkārši nesaprot, ko tieši no viņiem grib viņu vecāki un skolotāji. Jaunieši teica, ka pieaugušie viņus vaino, ka dzīvē viņiem nav mērķa. Kā parādīja prakse, nebūt ne visi pusaudži saprot, kas ir mērķis.

Sestdiena: 1. diena:
•    Mērķa nospraušana и vērtību orientācija nākotnē.
•    Galveno prioritāšu noteikšana un to atbilstība personības struktūrai.
•    Vērtību karte un mērķa sasniegšanas trajektorija.
•    Veiksmes personīgās stratēģijas izstrāde.
•    Stratēģija darbā ar problēmām.
•    Galvenās bailes un to dekompensācija.
•    Vingrinājumu komplekss apjukuma stāvokļu transformācijai uz pārliecības „Es – uzvarētājs” stāvokli.
•    Trīs pozīciju apraksta modelis saskarsmes problēmu un iekšējo konflikta situāciju risināšanai.

Svētdiena: 2. diena:
•    Motivācija un pašmotivācija. Motivācijas sešas stratēģijas.
•    Padziļināts darbs ar mērķiem.
•    Koncentrācija un uzmanība, prasme pārvaldīt savus stāvokļus. Metafāžu korekcija (tas ir, ieciklēšanās uz dažiem neadekvātiem stāvokļiem).
•    Mērķu sasniegšanas resursu intensīva meklēšana.
•    Iekšējās tiekšanās uz mērķi enerģijas avots un resursu līdzsvars.
•    Darbs ar ierobežojošiem uzskatiem.
•    Grupas darbs galveno ierobežojošo programmu pārvarēšanai.
•    Vingrinājumu komplekss “No saprāta – muskuļos” (tas ir, “No domas – pie darbības!”)

Treniņa cena (1. daļa) Rīgā: 110 eiro (ar PVN).

Izanalizējuši mūsu Mācību centra izglītojamo darbu, mēs nonācām pie secinājuma, ka Latvijas bērniem ir problēmas ar AKTIVITĀTI. Tādi aktīvi pilsoņi nev īpaši vajadzīgi savai valstij. Vieglāk ir vadīt pasīvus, vadāmus cilvēkus. Pirmā nopietnā izvēle, kas jāizdara bērnam, ir profesijas izvēle. Nav svarīgi, ko grib redzēt vecāki vai valsts. Svarīgi, par ko grib kļūt pats bērns. Lūk, mūsu bērniem šī patstāvība izvēlē diemžēl ar katru gadu vērojama arvien mazāk un mazāk.

„Satriecoši, ātri un tagad – 2” – Mērķa nospraušana pusaudžiem – 2. daļa

Sestdiena: 1.diena:
•    Stresa menedžments.
•    Darbs laika deficīta apstākļos.
•    Konfliktoģēnu situāciju kompensācija.
•    Saskarsmes galvenās iemaņas konflikta un iekšējās-konflikta situācijās.
•    Visu resursu ātra aktivizēšana, elestīga reaģēšana, balansēšana.
•    Tipiskas uzvedības kļūdas un to kompensēšanas paņēmieni.
•    Konfliktoģēnu scenāriju sērija.
•    Manipulēšana ar stresu līdzsvarā.
•    Personības vērtību kartes precizēšana.

Svētdiena: 2. diena:
•    Nākotnes programmas vadīšana.
•    Nākotnes laika menedžments un dzīves sasniegumu pamatu veidošana.
•    Labklājība un tās vērtību atbalsts.
•    Vērtību un mērķu sistēmiskās karte veidošana un tās optimizācija.
•    Uzvedības spēļu stratēģijas un vispārējā sasniegumu fona veidošana.
•    Personīgā laika un telpas intensifikācija.
•    Individuālais dzīves plāns „Mans Sapnis – tagad”.
•    Psihosomatisko vingrinājumu komplekss “No saprāta – muskuļos” (tas ir, “No domas – pie darbības!”)

Treniņa cena (2. daļa) Rīgā: 110 eiro (ar PVN).

Kā uzstādīt mērķi un sasniegt vēlamo. Mērķa nospraušana pusaudžiem.
Cik bieži nākas dzirdēt: „Mans bērns neko negrib sasniegt. Viņš nav ieinteresēts mācībās. Viņš neko vairs negrib”. Mēs nolēmām praksē tikt skaidrībā, vai patiesībā viss ir tik briesmīgi. Lai pārliecinātos, kas notiek, mēs sapulcinājām bērnu grupu un organizējām divu dienu mērķa nospraušanas nodarbības. Cik pārsteigti bija pieaugušie, kad izrādījās, ka pusaudži vienkārši nesaprot, ko tieši no viņiem grib viņu vecāki un skolotāji. Jaunieši teica, ka pieaugušie viņus vaino, ka dzīvē viņiem nav mērķa. Kā parādīja prakse, nebūt ne visi pusaudži saprot, kas ir mērķis.
Sākumā mēs palūdzām pusaudžiem paskaidrot, kas tāds no viņu viedokļa ir mērķis. Kāpēc vispār ir vajadzīgi mērķi, un kas no tā mainās? Jauniešiem vienkārši pat neienāk prātā, ja tu zini ko gribi sasniegt nākotnē, kļūst skaidrs, kāpēc ir jāmācās, kāpēc ir vajadzīga angļu valoda un matemātika. Piemēram, Andrejs, 14 gadi, saka, ka vecāki viņu pastāvīgi rausta – “sāc nodarboties ar kādu sporta veidu”. Pēc paša Andreja domām, viņa mērķis ir nodarboties ar kādu sporta veidu, bet viņš nav izlēmis, konkrēti – ar kādu. Pusaudzis patiešām nesaprot, kāpēc vecāki ir neapmierināti, jo viņš ir nospraudis sev mērķi, bet par to, vai viņš grib būt vesels, kad izaugs liels vai ciest no osteohondrozes kā tētis, pusaudzis vienkārši vēl nav domājis. Vienkārši viņa vecumā veselība un spēks ir pašsaprotamas lietas, bet par nākotni viņam neviens nav stāstījis. Vecāki vienkārši nevarēja paskaidrot tādējādi, lai bērnam būtu skaidrs, kāpēc viņam vajadzīgs sports.
Bieži arī paši pieaugušie runā: “Mans mērķis – daudz nopelnīt”, bet uz jautājumu „Daudz – priekš jums – cik tas ir?” – nav gatavi atbildēt. Tādējādi, lūk, „daudz”, tas arī nav mērķis. Mērķim jābūt izmērījamam, tas ir, jums jāzina, ko konkrēti jūs gribat.
Nākošais solis – jāsaprot, kad jūs gribat to sasniegt. Pie tam, pieeja „Rīt gribu miljonu” nedarbojas, tāpēc ka jūs paši neticiet, ka jums tas ir iespējams. Toties bieži vecāki tieši tādējādi uzstādā bērnam mērķi – „Gribu, lai rīt tu kļūtu teicamnieks”.
Atklājās patiešām interesanti fakti, kad pusaudži sāka strādāt ar ierobežojumiem – tas ir, ar šķēršļiem, kas traucē sasniegt vēlamo. Liekas, ja mēs gribam iet un attīstīties, paveikt un sasniegt, ar ko mēs rēķināsimies pirmām kārtām? No kā mēs gaidām atbalstu un uzslavu? Visdrīzāk, mums ir tiesības rēķināties ar ģimeni – mūsu radiniekiem un tuviniekiem. Bet izrādījās, daudziem pusaudžiem tieši ģimene, nevis resursi kļūst par ierobežojošo faktoru.